Savvaļas faunas un floras daudzveidība ir neatņemama dabas ekoloģisko sistēmu sastāvdaļa, taču cilvēki laika gaitā to ir ievērojami izmainījuši, iznīcinot daudzas sugas, piemēram, jūras govis, Javas tīģeri, Karolīnas papagaiļi – to vairs nav. Dažu dzīvnieku skaits nekad nav bijis īpaši liels, turklāt tie apdzīvo konkrētas, ierobežotas teritorijas, tāpēc ir jo īpaši jūtīgi pret vides izmaiņām. Sugu izzušana parasti ir neatgriezeniska, tādēļ to populācijas nav iespējams atjaunot.

 Pagājušā gadsimta otrajā pusē tirdzniecība ar savvaļas augiem un dzīvniekiem sasniedza ārkārtīgi lielus apjomus, apdraudot daudzu sugu eksistenci. 

 Retās augu un dzīvnieku sugas ir kļuvušas par lielāko nelegālās tirdzniecības objektu pēc narkotiskajām vielām un ieročiem. Tiek novērtēts, ka nelegālās tirdzniecības apgrozījums gadā ir aptuveni 20 miljardi ASV dolāri. Kā piemēru var minēt sekojošas pasaules nelegālā tirgus cenas:

 Mājdzīvnieku un reto augu audzēšana kļūst populāra un cilvēki gatavi maksāt lielu naudu par tiem. Aizvien populārāks cilvēku turības un sabiedriskā stāvokļa apliecināšanas veids ir dažādu eksotisko dzīvnieku turēšana mājās.

 1960. gadā, Āfrikas valstis lūdza globālu sadarbību, lai noregulētu šo tirdzniecību, kas vairumā gadījumu bija nelikumīga. Lūguma iemesls galvenokārt bija ziloņu medības, jo pieprasījums pēc ziloņkaula Eiropā un pasaulē bija tik liela, ka nesaudzīgi tika iznīcinātas Āfrikas un Āzijas ziloņu populācijas, turklāt astoņdesmito gadu beigās 80% no tirdzniecībā esošā ziloņkaula tika iegūts nelikumīgi nogalinot ziloņus.

 Lai aizkavētu savvaļas augu un dzīvnieku izzušanu, Apvienoto Nāciju vides programmas (UNEP) Stokholmas konferencē 1972. gadā ierosināja noslēgt vienošanos valstu starpā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. Konvencijas teksts tika saskaņots Vašingtonā 3. martā 1973. gadā un 1975. gada 1. jūlijā tā stājas spēkā.