Konvencija aizliedz komerciālu starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām augu un dzīvnieku sugām, kā arī regulē nekomerciālu tirdzniecību ar sugām, kuras tā var ietekmēt. 

 CITES konvencijas ietvaros izveidota īpaša atļauju sistēma, rūpējoties par to, lai starptautiskā tirdzniecība kritiski nesamazinātu to sugu skaitu, kuras vēl nav apdraudētas, bet varētu tādas kļūt, ja tirdzniecība netiktu stingri kontrolēta. 
Veiksmīgai CITES konvencijas darbībai ir izveidoti apdraudēto dzīvnieku un augu saraksti, kuros iekļauto sugu īpatņus nedrīkst pārdot bez īpašām atļaujām. Šos dzīvniekus un augus drīkst ievākt un izvest no to dabiskās vides tikai īpašiem mērķiem, piemēram, lai izveidotu jaunu indivīdu grupu, tā glābjot sugu no izmiršanas.

 Šos augu un dzīvnieku sarakstus sauc par CITES konvencijas pielikumiem, pavisam ir trīs CITES konvencijas pielikumi.

 Lai iegūtu nepieciešamo eksporta atļauju, ir jāpierāda, ka tirdzniecība nekaitēs konkrētās sugas izdzīvošanai. Atkarībā no tirdzniecības apjomiem un atbilstošiem sugu aizsardzības pasākumiem un panākumiem, sugu populācijas stāvoklis mainās, līdz ar to CITES konvencijas pielikumos iekļauto sugu statuss var mainīties. Pielikumiem var tikt pievienotas jaunas sugas, savukārt citas izslēgtas no tiem, vai pārnestas no viena pielikuma uz citu. CITES konvencijas pielikumi regulāri tiek pārskatīti un izmaiņas tajos balstās un zinātnisko institūciju ieteikumiem, kā arī izvērtējot dažādu regulēšanas veidu varbūtējo efektivitāti uz populācijas stabilitāti.